Dailes teātra priekšlaukums — «MADE arhitekti». Foto — Ansis Starks

Piektdien, 6. oktobrī, svinīgā apbalvošanas ceremonijā VEF kvartāla «Vasarnīcā» tika paziņoti Latvijas Arhitektūras gada balvas 2023 (LAGB 2023) laureāti. Lielo gada balvu 2023 jeb Grand Prix saņēma «MADE arhitekti» par Dailes teātra priekšlaukumu. Tika pasniegtas arī divas Fināla žūrijas balvas — «MADE arhitekti» tika apbalvoti par koka biroja ēku Lizumā, un birojs «Muud» ieguva balvu par «Saules aptiekas» zāļu pagatavošanas nodaļas interjeru.

Ziņas Fold 7. oktobris, 2023

«Dailes teātris ir iemīļots kultūras galamērķis un izcils modernisma arhitektūras piemērs. Laukumā saglabāti teātra arhitektūrai un modernisma garam raksturīgie labiekārtojuma principi un materiāli, un izveidota jauna kustības un laukuma izmantošanas stratēģija, tiecoties to padarīt pieejamu ikvienam. Laukumā realizēti jaunu koku un krūmu stādījumi un izmantoti ilgtspējīgi lietus ūdens apsaimniekošanas risinājumi. Daļa demontēto materiālu laukumā izmantoti atkārtoti, uzstādīti ilgmūžīgi labiekārtojuma elementi, un teātra atpazīstamībai plašākā telpā realizēti uzraksti un jauni reklāmas laukumi. Veidojot Dailes teātra priekšlaukumu un tā elementus, sekojām Dailes teātra moto «Skaidrība. Vienkāršība. Kaislība.», stāsta projekta autori.

 

Starptautiskās žūrijas pārstāvji lēmumu pieņēma vienprātīgi, norādot, ka objekts ir ne tikai labas prakses piemērs, bet arī rada un veido pārdomātu telpu, kas ir iekļaujoša gan pret vidi, gan sabiedrību. Žūrijas pārstāvji uzsver, ka projekts ir izstrādāts ar lielu iejūtību pret arhitektes Martas Staņas radīto Dailes teātri, kas ir spilgts padomju modernisma arhitektūras paraugs un unikāla sava laikmeta liecība. «Dailes teātra priekšlaukums ir izcils piemērs tam, kā uzlabot pilsētu. Nevis radīt jaunas radikālas pārmaiņas, bet gan rast viedu, kā pielāgoties mūsdienu vajadzībām, nepārtraukti sadarbojoties ar esošajiem resursiem un uzlabojot tos,» stāsta starptautiskās žūrijas pārstāvis, Briseles galvaspilsētas reģiona būvniecības meistars un galvenais arhitekts Kristiāns Borets (Kristiaan Borret).

 

Arhitektu birojam «MADE arhitekti» šī ir jau otrā saņemtā Lielā gada balva — 2012. gadā birojs saņēma Grand Prix par Saldus mūzikas un mākslas skolu. Dailes teātra priekšlaukuma projekta autoru komanda: Miķelis Putrāms, Linda Krūmiņa, Māra Starka, Mārtiņš Vaskis, Krists Lūkins, Liena Šiliņa, Jēkabs Slava sadarbībā ar Evelīnu Ozolu). Vairāk par projektu — šeit.

«Saules aptiekas» zāļu pagatavošanas nodaļas pieci lielie skatlogi Brīvības ielā 68 Rīgā ļauj ieskatīties farmaceita ikdienā. «Ir radies stereotips, ka zāļu pagatavošana ir kaut kas slēpjams, ar ko nodarbojas «tumšās laboratorijās», taču mēs vēlējāmies pievienot interjeram papildu vērtību un parādīt darba procesu, veidojot izpratni par farmaceita profesiju,» stāsta projekta autori «Muud». Koncepcijas izveides lielākais izaicinājums arhitektiem bija jautājums par to, kā saglabāt vēsturiskā nama krāšņo interjeru, eksponēt to un reizē nodrošināt sterilu darba vidi. Atbilde bija «kaste kastē» princips — nepieskaroties ģipša rotājumiem, ar kvadrātcauruļu konstrukcijām tika kopēta telpas forma.

 

Starptautiskās žūrijas pārstāvji izceļ, ka projekta arhitekti ar lielu rūpību un detalizāciju ir radījuši ļoti konsekventu dizainu, kas ir ne tikai eleganti un drosmīgi izstrādāts interjers, bet arī risinājums, kā saglabāt vēsturiskā nama mantojumu specifiskos darba apstākļos.

Projekts Lizumā ir energoefektīva un ilgtspējīga biroja ēka nozīmīgam Vidzemes kokrūpniecības uzņēmumam. Ēka apvieno uzņēmuma administratīvo un ēdināšanas funkciju, radot ērtu satikšanās vietu darbiniekiem un laikmetīgu akcentu rūpnīcas kompleksā, kas labi pamanāms no iebraucamā ceļa. Uzsvars uz racionālu resursu izmantošanu, īstenojot universālu plānojumu, kas pamatots ar ēkas strukturālo un klimatoloģisko sistēmu, un iespējami izmantojot vietējas izcelsmes materiālus. Lineārais būvapjoms ar pārkarēm un dienvidu–ziemeļu orientācija nodrošina paredzamu un kontrolējamu ēkas ventilāciju un telpu noēnojumu.

 

«Ēka ir arhitektūras prakses piemērs kā arhitektu, inženieru un uzņēmēju komanda spēja pacelt klienta sākotnējās ambīcijas līdz izcilam līmenim. Projekts ir pārdomāts, radot funkcionālas darba telpas, kas atbilst augstiem standartiem enerģijas patēriņa ziņā un pierāda, ka fundamentāli arhitektu lēmumi var rast inovatīvus un ilgtspējīgus risinājums dzīvojamās telpas radīšanā,» stāsta fināla žūrijas pārstāvis, beļģu arhitekts Bērts Gelinks (Bert Gellynck).

Fināla žūrijas īpašo atzinību ieguva process «Valmieras Kurtuve» un tā autori «Sudraba Arhitektūra» (autoru komanda — Ilze Liepiņa, Reinis Liepiņš, Dāvis Jansons, Renāte Karjavčenko). Valmieras bijusī katlu māja, kas būvēta 20. gs. 70. gados un atrodas pašā Valmieras centrā, 2022. gada nogalē tika pārveidota par pagaidu telpām Valmieras teātrim. Ideju pārcelties uz šo ēku teātris prezentēja Valmieras novada pašvaldībai 1. oktobrī, savukārt pirmā izrāde jaunajās telpās notika jau 21. decembrī. Divu mēnešu laikā ar pašvaldības atbalstu un teātra piesaistīto Kultūras ministrijas finansējumu tika izstrādāts projekts un veikta pārbūve, izveidota teātra zāle un palīgtelpas, reizē saudzējot ēkas industriālo raksturu. Jaunās skatuves fonā izveidots scenogrāfiju papildinošs elements — logi uz Rīgas ielas vakara ainavu.

LAGB 2023 iesniegto objektu vienojošā tēma šogad tika izvirzīta kā jautājums «Ambiciozitāte arhitektūrā: godīga un iespējama?». «Par Latvijas Arhitektūras gada balvas 2023 vadmotīvu izvēlēts godīgums, turklāt pozicionēts attiecībās ar ambiciozitāti. Jautājuma zemtekstā šķietami ietverts šo divu vērtību pretnostatījums, kamēr patiesībā jau mūsu mērķis ir iet uz līdzāspastāvēšanu vai pat vēl vairāk — gribētos pieņemt godīgumu un patiesumu kā neatņemamu daļu no arhitekturālajām ambīcijām. Arhitekta profesionālajai darbībai ir nozīmīga sabiedriskā loma, tāpēc ikvienam arhitektam būtu jāapzinās, jāizprot un apzināti jāveicina savas prakses potenciālais pienesums. Tas ir arī būtisks katras konkrētās būves koncepcijas aspekts, kas ņemts vērā, vērtējot balvai pieteiktos darbus,» stāsta Atlases žūrijas priekšsēdētājs, arhitektūras un dizaina studijas «Sampling» vadošais partneris Mantens Devrīnts (Manten Devriendt). Atlases žūrijas atzinību «Par arhitektu personīgo ieguldījumu ētiskas, pret vidi un sabiedrību atbildīgas arhitektūras radīšanā» vienlīdzīgi ieguva trīs biroji — «GoodPattern», «MADE arhitekti» un «NRJA (No Rules Just Architecture)».

 

Izglītības projekta «Skolnieks. Pētnieks. Pilsētnieks» balvu «Zirnis» saņēma Dailes teātra priekšlaukums. Jumta logu un to aksesuāru ražotāja «Velux» īpašo balvu ieguva «Mauriņa klīnika» un projekta autori «Didrihsons arhitekti», savukārt Krāsu ražotāja «Tikkurila» simpātiju balvu saņēma «AR4» arhitekti par Mārupes Mūzikas un mākslas skolas pārbūvi. Dizaina, arhitektūras un dzīvesstila žurnāla «Deko» balvu saņēma koka biroju ēka Lizumā ( «MADE arhitekti»), bet ziņu portāls «Delfi» simpātiju balvu pasniedza birojam «Sudraba Arhitektūra» par «Valmieras Kurtuvi».

 

Latvijas Arhitektūras gada balvas 2023 laureātus vērtēja starptautiskā žūrija — arhitekts un arhitektu biroja «Audrius Ambrasas Architects» dibinātājs un vadītājs Audrius Ambrasas (Audrius Ambrasas) no Lietuvas, beļģu arhitekts, pilsētplānotājs un dizaina studijas «1010AU» līdzdibinātājs Bērts Gelinks (Bert Gellynck) un Briseles galvaspilsētas reģiona būvniecības meistars un galvenais arhitekts Kristians Borets (Kristiaan Borret).

 

Visus Latvijas Arhitektūras gada balvai 2023 pieteiktos darbus pirmajā kārtā vērtēja atlases žūrija: Mantens Devrīnts (Manten Devriendt), beļģu arhitekts, arhitektūras un dizaina biroja «Sampling» vadošais partneris un žūrijas priekšsēdētājs; Zane Tetere—Šulce, arhitektūras biroja «Open AD» dibinātāja un vadošā arhitekte; Ilze Ratniece, būvniecības uzņēmuma «Rem Pro» vadošā arhitekte; Anda Kursiša, Latvijas Arhitektu savienības Valdes locekle un arhitektu biroja «Virtu» īpašniece; Normunds Tirāns, būvinženieris, inženierzinātņu doktors, praktizējošs būvkonstruktors un būvkonstrukciju projektēšanas biroja «IG Kurbads» vadītājs; Edgars Neilands, arborists, dārznieks un uzņēmuma «Labie koki» vadītājs; Kaspars Vanags, mākslas kritiķis, kurators un Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja direktors.

 

Latvijas Arhitektūras gada balva ir nozīmīgākais apbalvojums un lielākais gada pasākums Latvijas arhitektūrā, kura mērķi irs apzināt un popularizēt Latvijas arhitektūras labākos sniegumus un veicināt arhitektūras augstvērtīgu attīstību. Šogad ikgadējam nacionālajam arhitektūras konkursam, kas norisinājās jau 28. reizi, tika pieteikti 37 darbi, no tiem 33 pieteikumi tika iesniegti kā objekts, bet 4 pieteikumi iesniegti procesu kategorijā. Nākamajā kārtā tika izvirzīti 12 nominanti.