Dizaina cena — 2.daļa. Cik prasīt par darbu?

Potenciālo projektu atlase

Gan Edgars, gan Sandijs apgalvo, ka jaunam uzņēmumam svarīgi noteikt savu profesionālo virzību un projektus šķirot jau sākumā. Darba straume ir atgriezeniska — pie tevis nāks tādi projekti, kādus atrādīsi, ka esi taisījis. Ja rādīsi vājus darbus, pie tevis nāks klienti ar zemām prasībām, ja būsi prasīgs pret sevi — augstu kvalitāti pieprasīs arī klienti. Sandijs ir pārliecināts, ka jau sākumā jānosprauž, kādus projektus uzņēmums vēlas, jo daudz dažādu darbu reizē vedina katrā no tiem ieguldīt mazāk laika, kas apgrūtina augstas kvalitātes noturēšanu. «Ja tu ierocies lētajos darbos, savu cenu pacelt ir ļoti grūti. Likme, ko noteiksi par darbu, būs tāda pati trīs četrus gadus, jo klienti, kas pie tevis nāk, negribēs pēkšņi maksāt vairāk. Labāk, lai likme ir augsta, un pie tevis nāk cilvēki, kas tiešām grib kvalitāti, nevis tādi, kas nāk tikai cenas dēļ. Cilvēkus jāizglīto naudu plānot un maksāt, jo tā nekur nepazūd, bet atgriežas ekonomikā,» uzskata Sandijs.

Edgars tic, ka labākās sadarbības veidojas, ja cilvēkiem ir interese vienam par otru, nevis nodarbojoties ar «cold calling» un taujājot kādam pēc darba. Lai gan studijas pirmajā gadā bijuši arī tukšie mēneši, šobrīd «Associates, Partners et Sons» izbauda jau pamanīta un dizaina laukā atzīta uzņēmuma pozīciju, kad vairs nav nepieciešamības pašiem meklēt klientus. «Risinājumus ir jāprot piemērot dažādiem klientiem, jācenšas atbildēt uz noteikto uzdevumu, nevis uzstādīt savu radošo vīziju visam pāri,» stāsta Edgars. «Ja labākā atbilde nozīmē, ka uzdevums ir jārisina kādā citā vizuālā valodā, tad tā arī būs. Lai arī kāds būtu mūsu dizains, ir jāpielāgojas tam medijam un ziņojumam, kas jānodod.»

Uzziņai

• «Cold calling» — visbiežāk ar to saprot mārketinga procesu ar mērķi piesaistīt potenciālos klientus, sadarbības partnerus vai darba devējus ar telefona, e–pasta vai sociālo tīklu starpniecību. «Cold» jeb «auksts» apzīmē situāciju, kad zvana saņēmējs šāda veida komunikāciju nav gaidījis.

Noteikt sava darba cenu

Vienmēr aktuāls ir jautājums, kā noteikt cenu par padarīto darbu, lai būtu pārliecība, ka tavu pakalpojumu vai produktu pirks un lietos. Iesākumā grūtākais ir aprēķināt, cik laika katrs darbs patērēs, un nonākt pie stundas likmes. Viena no iespējām ir noskaidrot citu nozarē strādājošo metodes un pēcāk veidot savu sistēmu, ņemot vērā to, cik stundas vajadzēs nostrādāt un par cik stundām vispār tiks samaksāts. Tālākais process jau ir vienkāršāks — sastādot tāmi, darbā patērētās stundas reizina ar stundas likmi. «Digitālās nozares uzņēmumos jāpievērš uzmanība tam, kādas cenas vispār ir tirgū — par programmētāja algošanu būs jāmaksā tikpat vai vairāk, kā maksās kāds cits,» stāsta Sandijs. Nedrīkst aizmirst pieskaitīt visus nodokļus atkarībā no izvēlētās uzņēmējdarbības formas. Uzņēmumam, kas nodarbojas ar ražošanu, tālredzīgāk ir maksāt pilnus nodokļus, bet intelektuālā īpašuma izveides gadījumā un pie maziem darba apjomiem izdevīgāk kļūt par mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju.

Samaksa par dizainera darbu nozares nepazinējam var izskatīties pārāk augsta. Daudzi klienti nesaprot, ka dizaina cenu veido ne tikai autora alga. Tāmē jāiekļauj viss, kas uzņēmumam rada izmaksas — speciālistu konsultācijas un pakalpojumi, datorprogrammas, telpu noma, biroja tehnika, darbinieku algas, nodokļi. Tās ir fiksētās un paredzamās izmaksas, bet jāspēj atlicināt līdzekļus arī attīstībai, izglītošanās procesam, neparedzētiem gadījumiem. Sandijs savam darbam noteicis divas likmes — vienu Latvijā, otru Nīderlandē: «Nīderlandes likmi iespaidoja tas, kādu naudu tur prasa citi cilvēki — ja es prasu mazāk, tad tas ir dempings, kas nav jauki pret apkārtējiem kolēģiem. Savukārt latviešiem Nīderlandes likme šķiet par dārgu.»

Edgara uzņēmumā līdzekļi tiek novirzīti arī semināriem ārzemēs un grafikas dizaina grāmatām un žurnāliem, lai neatpaliktu no nozares attīstības. Dizaina cenu ietekmē arī citi apsvērumi, viņš stāsta: «Sadarbojoties ar kultūras institūcijām, paši esam ieinteresēti attīstīt šo sfēru Latvijā, radīt izcilu rezultātu. Ņemot vērā kultūras projektu mazo budžetu, daudz kas ir atkarīgs no pašiniciatīvas. Ir jāsaprot, cik daudz katrā gadījumā ir saprātīgi prasīt.»

Uzziņai

• Stundas likme — samaksa par padarīto darbu stundā. Valsts atalgojuma sistēmā minimālo stundas tarifa likmi nosaka Ministru kabinets, taču dažādās nodarbinātības struktūrās tā atšķiras. Radošajās nozarēs to nosaka pats nodarbinātais, šajā gadījumā dizaineris.