Publicitātes attēls

Ar dalību Stokholmas mēbeļu un gaismas ķermeņu mesē, kas norisināsies no 5. līdz 9. februārim, noslēgsies trīs gadus ilgušais projekts «BaltSe@nior». Kopīgā radošā darbā apvienojot uzņēmējus, mācībspēkus un studentus no Baltijas jūras reģiona valstīm, šī iniciatīva mudinājusi pievērst uzmanību sabiedrības novecošanās jautājumam un radīt produktus, kas uzlabotu senioru dzīves kvalitāti. Latviju projektā pārstāv Latvijas Mākslas akadēmija (LMA), darbnīcās aktīvi iesaistoties Dizaina nodaļas studentiem.

Sižeti Veronika Viļuma 4. februāris, 2019

Saskaņā ar «BaltSe@nior» apkopoto informāciju, Eiropā šobrīd dzīvo 90 miljoni vecāka gadagājuma iedzīvotāju, kas veido 18% no kopējā iedzīvotāju skaita. 2030. gadā šī proporcija solās būt 24%. Šie rādītāji pieaug visos kontinentos, un līdz 2050. gadam 2 miljardi cilvēku visā pasaulē būs vecāki par 60 gadiem. «BaltSe@nior» projekta īstenotāji šajās demogrāfijas pārmaiņās saskata izaicinājumu un biznesa iespējas, tāpēc rīko darbnīcas, kurās fokusējas uz jauno dizaineru un uzņēmēju sadarbību, lai izstrādātu jaunus produktus nākotnes senioru vajadzībām. «BaltSe@nior» fokusā ierasti ir produktu un interjera dizains, bet risinājumu meklēšanā piedalās pārstāvji no programmas dalībvalstīm — Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Dānijas, Somijas, Norvēģijas un Vācijas.

Kopš projekta uzsākšanas aizritējuši trīs gadi, kuru laikā īstenotas sešas darbnīcas Tallinā, Poznaņā, Herningā un Rīgā. Pērn LMA Dizaina nodaļas studenti piedalījās inovāciju nometnē (Innovation Camp) Herningā, Dānijā, bet visa rudens semestra garumā izstrādāja produktus, kurus prezentēt «BaltSe@nior» noslēdzošajā pasākumā, Stokholmas mēbeļu un gaismas ķermeņu mesē.

Vecumdienas kā jaunas dzīves sākums

Intensīvo piecu dienu nometni Herningā ievadīja antropologa, Kopenhāgenas Universitātes profesora Eskes Jūle Lēsena (Aske Juul Lassen) stāstījums, kurā viņš iezīmēja atziņas, kas būtu jāņem vērā ikvienam, kura darbība ir saistīta ar senioru dzīvesvides uzlabošanu. Viņš norāda — pensijas vecumam Eiropā arvien pieaugot, mainās senioru paradumi. Viņi tupina būt aktīvi, doties ceļojumos, pēc darba gaitu beigām nepavada ilgu laiku laiskojoties, bet gan metas iekšā jaunos izaicinājumos. Arī medicīnas tehnoloģiju attīstība potenciāli ļauj turpināt kvalitatīvu dzīvi pat tad, ja nākas sadzīvot ar veselības problēmām. Mainījusies arī sabiedrības attieksme — reklāmā, modes industrijā, pat sportā arvien vairāk redzami cilvēki gados, kuri turklāt izskatās jaunāki, nekā savulaik viņu vecāki un vecvecāki. Vecumdienas vairs netiek uzskatītas par dzīves nogali, bet jaunu tās posmu, kuru raksturo personiskais piepildījums. Lēsens mudina «dizainēt pasauli, kurā vecums nav, tas, kas mūs definē» un atzīmē, ka pārmaiņu rezultātā turpina mainīties arī senioru paradumi attiecībā pret dzīvesvietu un tās iekārtojumu: «Kvadrātmetri vairs nav tie, kas nosaka sociālo statusu. Arvien vairāk senioru izvēlas dzīvot nelielos dzīvokļos tuvāk pilsētu centriem, samazinot izmaksas par liela īpašuma uzturēšanu, tā vietā izvēloties mobilitāti un ieguldot līdzekļus citās aktivitātēs». Profesors norāda, ka Skandināvijā īpaši aktuāli kļūst daudzdzīvokļu projekti, kas atvēlēti īpaši senioriem, savukārt pansionāti arvien lielāku uzmanību pievērš paaudžu mijiedarbībai, darbā ar senioriem iesaistot studentus.

Lēsens atsaucas uz terminu «sudraba ekonomika» (Silver Economy), kas aicina sabiedrības novecošanos uztvert ne kā problēmu, bet iespēju, tostarp dizaineriem un uzņēmējiem.

Inovāciju nometne Dānijā

Jūlijā pētniecības, diskusiju un praktiskā darba rezultātā starpdisciplinārās un starptautiskās komandās Herningā tapa prototipi trīs atšķirīgiem risinājumiem senioru dzīves uzlabošanai. Katrā komandā piedalījās arī LMA Dizaina nodaļas maģistrantūras studentes.

A komanda, kurā Latviju pārstāvēja Aiga Beinaroviča un Laura Saukāne, strādāja pie interaktīvas spēles, kas lietotāju mudina nezaudēt dzīvesprieku un kustēties. B komanda, kurā darbojās Nora Gavare, piedāvāja urbānās dārzniecības sistēmu, kas fiziskās aktivitātes sasaista ar iespēju socializēties un paust rūpes. Savukārt C komanda, kurā strādāja Līva Drīliņa, izstrādāja multifukcionālu, pielāgojamu krēslu, kas sola padarīt vecāka gadagājuma cilvēku ikdienu krietni ērtāku un patīkamāku.

Programma «BaltSe@nior» kalpo gan kā domāšanas treniņš studentiem, gan kā tīklošanās pasākums, kas veicina jauno dizaineru savstarpējo sadarbību un kontaktu veidošanu ar uzņēmējiem. Herningā industrijas pārstāvju vidū bija Rīgas Krēslu fabrikas dizainers Juris Baranovskis un uzņēmuma «Accenture» radošā direktore Anete Ņikifirova, savukārt LMA pārstāvēja Funkcionālā dizaina katedras vadītāja un docente Maija Rozenfelde un akadēmijas projektu un attīstības daļas vadītājs Jānis Gailītis.

Studentu superspēks Stokholmā

«BaltSe@nior» aktuālais un noslēdzošais posms ir studentu veidotais stends Stokholmas mēbeļu un gaismas ķermeņu meses dizaina augstskolu sadaļā «Greenhouse». Tajā būs apskatāmi trīs augstskolu, Poznaņas Dabaszinātņu universitātes, Tallinas Tehnoloģiju universitātes un Latvijas Mākslas akadēmijas, studentu deviņi darbi, kas tapuši aizvadītā semestra laikā. Par stenda vadmotīvu izraudzīta superspēka jeb «Super Power» tēma, pie kuras studenti nonāca Rīgā aizvadītajā darbnīcā novembrī.

«Laiks nestājas neviena priekšā. Ikvienam no mums var nākties saskarties ar brīdi, kad, lai paveiktu to, ko var līdzcilvēki, nepieciešamas superspējas. Ar šo konceptu un izstrādātajiem dizaina produktiem mēs vēlamies pievērst mēbeļu ražotāju uzmanību faktam, ka sabiedrība noveco un diskomforta mazināšanai nepieciešami speciāli pielāgoti produkti,» ideju skaidro studenti.

Līdz šim «BaltSe@nior» projektā lielākoties iesaistījušies maģistrantūras studenti, bet šoreiz produktus izstādei veidojuši Dizaina nodaļas Funkcionālā dizaina apakšnozares 2. kursa studenti. LMA jaunie dizaineri stendā izstādīs trīs produktu prototipus. Studentu Ralfa Čiekura un Beatrises Lasmanes projektētais biroja krēsls «Sit–Fit» piemērots sēdoša darba veicējiem, kas riskē ar mazkustību un muguras muskuļu atrofēšanos. Krēsls izstrādāts tā, lai nodrošinātu pastāvīgu muguras lejas daļas treniņu dziļo muskuļu nostiprināšanai. Tā vienkāršā forma acīm slēpj sēdes daļā integrēto mehānismu, kas nodrošina muguras muskulatūras treniņu visas dienas garumā. Līva Harkeviča un Juta Rukuta izstrādājušas fitnesa aksesuāru «fitBAG» — arī tas paredzēts senioriem, kuri turpina veikt sēdošu biroja darbu. Kompaktā «fitBAG» somiņa piestiprināma zem krēsla un tajā ieslēptas atšķirīgu pretestības līmeņu fitnesa gumijas, ar kuru palīdzību var efektīvi trenēt dažādas muskuļu grupas un izkustēties darba laikā. «Teorētiski abi šie produkti būtu noderīgi visiem sēdoša darba veicējiem,» komentē Dizaina nodaļas pasniedzēja, «BaltSe@nior» mentore Ilze Kundziņa, kura kopā ar kolēģi, dizaineru un pasniedzēju Mareku Birznieku vadījusi studentu gatavošanos dalībai izstādē Stokholmā.

Viņa norāda, ka darbs semestra garumā uzsākts ar mērķauditorijas izpēti, secinot, ka topošo produktu auditorija ir vecumā no 55 līdz 70 gadiem. Tie ir pirktspējīgi seniori, kuri visbiežāk joprojām turpina strādāt, līdz ar to uzņēmējiem ir vērts domāt par viņu darba vides uzlabošanu, veselības stāvokļa uzturēšanu. Savukārt trešais projekts, Rūtas Kristenas Buklavas un Līvas Graubiņas izstrādātais aksesuārs «Keasy», ir atslēgu uzmava košā krāsā, kas atvieglo to atrašanu, atšķiršanu, satveršanu un durvju atslēgšanu.

«Apvienot trīs dažādas skolas, dažādus produktus ir diezgan grūts uzdevums, bet esmu priecīga par rezultātu un superspēka ideju, ko var attiecināt uz visiem izstrādātajiem darbiem. Uzņēmējiem nav obligāti jāizvēlas kāds no izstādē redzamajiem produktiem, bet tie ir piemēri, kas ilustrē domāšanas maiņu. To, ka ir jāražo senioriem pielāgoti produkti,» rezultātu komentē Ilze Kundziņa.

«BaltSe@nior» projektā tapušos darbus no 5. līdz 9. februārim varēs apskatīt Stokholmas mēbeļu un gaismas ķermeņu meses dizaina skolu sadaļas «Greenhouse 2019» stendā nr. C18:20 (Mässvägen 1, Stokholmā, Zviedrijā). Stendu veidoja LMA studenti Līva Elza Harkeviča, Ralfs Čiekurs, Rūta Kristena Bukava, Beatrise Lasmane, Juta Rukuta, Līva Graubiņa, Laura Skulme, Tatjana Rižkova Dizaina nodaļas pasniedzēju Ilzes Kundziņas un Mareka Birznieka vadībā. Projektu Stokholmā organizē LMA projektu vadītāji Vineta Kreigere un Jānis Gailītis.

Projekts «BaltSe@nior» (Inovatīvi risinājumi BJR uzņēmumu atbalstam produktu ražošanai senioru dzīves kvalitātes uzlabošanai un drošības nodrošināšanai mājas apstākļos) rīkots Eiropas Savienības Interreg Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas projekta Nr. R030 ietvaros.