Grupas «Carnival Youth» indīroka četrotnei (Emīls Kaupers, Edgars Kaupers, Roberts Vanags un Aleksis Luriņš) Latvijā un nu jau arī pasaulē klājas sasodīti spoži. Ja pirms gada par viņiem zināja vien melomāni, tad šobrīd fanu pulks ir strauji pieaudzis. Puiši ir izspēlējušies Latvijas mūzikas festivālos un kafejnīcās, iesildījuši «Instrumentu» koncertus, izbraukuši ārvalstu mūzikas konferences. Šovasar viņi uzstāsies arī «Open’er» festivālā Polijā un citviet Eiropā.
Jā, zvaigžņu brīžiem notikt palīdz arī «Prāta Vētras» pieredze un spēcīgs menedžments. Taču palīdzība no malas un tas, ka «Carnival Youth» spēlē Renāra Kaupera dēli, vēl neko nenozīmē. Grupas puiši ir pietiekami harizmātiski un talantīgi; ja mēs dzīvotu deviņdesmitajos, karnivāļu plakāts jau sen atrastos katras meitenes istabā. «Carnival Youth» debija pierāda, cik svarīgi ir tas, ar kādu mūziku tu uzaudz — grupas puiši, kā paši atzīst, ir sasmēlušies iespaidus no tādiem grandiem kā «Arcade Fire» un «Radiohead». Tās ir pasaules līmeņa apvienības, kuras kvalitātes latiņu ar katru nākamo albumu ceļ arvien augstāk, nebaidoties iet savu ceļu eksperimentos. Labu dziesmu klausīšanās, protams, vēl negarantē panākumus, tomēr ļauj uz jaunradīto materiālu pašiem raudzīties kritiskāk un kontekstā ar to, kas notiek pasaules mūzikas industrijā.
Video režisors — Reinis Spaile
Maijā izdotais «Never Have Enough» albums iezīmējas kā spilgts «sākuma komplekts», kur pareizos punktus uz īstajiem «i» salicis talantīgais producents Gatis Zaķis. Albumā apkopotas piecas kvalitatīvi nostrādātas dziesmas, arī populārā «Never Have Enough», kuru Spotify vietnē nejauši uzgājis arī kāds dāņu reklāmas industrijas pārstāvis, lūdzot to iekļaut «Carlsberg» alus reklāmā Ziemeļvalstu tirgum.
Albums sākas ar enerģijas bumbu «Octopus» un ieraksta otro singlu «Brown Eyes and All The Rest», kurš koncertos ir paguvis kārtīgi saviļņot meiteņu sirdis ar lipīgo melodiju un smalkajiem bungu piesitieniem. Kaut arī par singliem izvēlētas citas dziesmas, emocionāli visjaudīgākā šķiet «Seasons» – jauna cilvēka pārdomas par «viss plūst un mainās, bet es palieku» motīvu, rosinot domāt, ka albums nav domāts tikai dejām vien. Kā tekstos, tā melodijās albums atnes to agrīnās jaunības sajūtu, ka viss šajā dzīvē ir iespējams: draugi uz mūžu, vasara, kas nekad nebeidzas, un jūra — līdz ceļiem. Šādu ideālisma lādiņu ir vērts uzņemt jebkuram no mums.
Viedokļi