Latviešu mūziķis Goran Gora, kurš līdz šim bijis vairāk pazīstams ar mūziku angļu valodā, šoruden izdevis pirmo albumu latviski – «Mosties». Arī Goran Goras koncerttūre septembrī bija zīmīga, jo mūziķis pirmo reizi savas karjeras laikā devās spēlēt koncertus visā Latvijā, parādot «Mosties» materiālu deviņās pilsētās.
Albuma «Mosties» kodols ir Knuta Skujenieka dzeja. Gorana attiecības ar latviešu dzeju un dramaturģiju līdz šim ir pakāpeniski plūdušas un mainījušās, gan iesaistoties Imanta Ziedoņa fonda «Viegli» kustībā, gan radot mūziku Rūdolfa Blaumaņa lugas «Indrāni» iestudējumam Rīgas Krievu teātrī. Šoreiz albums izaudzis ap Knuta Skujenieka dzeju, kas tapusi 1960. gados, laikā, kad autors sešus gadus pavadīja izsūtījumā Mordovijā par savu pretpadomisko rīcību. Šajos gados tapa ap 1000 Skujenieka dzejoļu, kurus viņš kopā ar vēstulēm sūtīja savai sievai, ar kuru bija apprecējies īsu brīdi pirms izsūtījuma; Skujeniekam tolaik bija trīsdesmit. Ar «Mosties» Goran Gora ir pārnesis šo skaudro Skujenieka stāstu uz šodienu, piedāvājot to mūsdienu cilvēkam caur dzejnieka mīlestības dzejoļiem. Šī mīlestība ir izfiltrēta caur cilvēciskām šaubām pašam par sevi, attiecībām ar otru cilvēku un gluži taustāmām ilgām, kurās ir maz sentimenta («es ļoti klusu domāšu par tevi / es ļoti ļoti domāšu par tevi / jo tas ir vienīgais, kas man vēl pieder»). Tāpat tekstos atklājas nesalaužama pārliecība, ka atrašanās izsūtījumā ir tikai posms, kam jātiek pāri. Kopumā «Mosties» balstās idejā par brīvību būt, just un domāt laikā, kad brīvība ir padarīta neiespējama.
«Mosties» muzikāli var uztvert par Goran Goras pieredzes apkopojumu, kur vienuviet atklājas viņa romantiskā dziesminieka seja vēl no debijas ieraksta «Two Hands/4 songs» laikiem, atmosfēriska kino un teātra mūzika un tumšs indīroks no «Mystyrys Yrs» un «Jetlag» albumiem. «Mosties» albumā sev atklāju jaunu Gorana šķautni balss tembrā un izpildījumā, ko līdz šim biju dzirdējusi Nika Keiva akustiski izpildītajās dziesmās («Into My Arms») un Brūsa Springstīna 90. gadu mūzikā («Streets of Philadelphia»). Gorana balss skan neierasti tumši un monotoni stāstoši, it īpaši dziesmās «Brīnums» un «Ceļinieka nakts dziesma», kuras albumā šķita emocionāli jaudīgākās. Īpaši jāizceļ Kates Pāvulas vijoles partijas, instrumentam ierakstā piešķirta elektriska, spokaina balss. Lai arī «Mosties» dziesmas dzīvajā izpildījumā kopā ar Gorana ilggadējiem mūzikas biedriem skan krāšņāk un izvērstāk, albumā ir saglabāta arī intīma koncerta sajūta, kuru rūpīgi šķetināt mājās.
Viedokļi