Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs 2013. gadā pasūtīja pētījumu «Eiropas pilsoņi un intelektuālais īpašums — uztvere, izpratne un rīcība», lai izpētītu, cik lielā mērā eiropieši ievēro intelektuālā īpašuma tiesības. Pērn šis pētījums tika atkārtots, ļaujot salīdzināt iegūtos datus. Kopējā izpratne ES par intelektuālo īpašumu ir pieaugusi, taču Latvijā šajā ziņā vērojami minimāli uzlabojumi. Lai uzzinātu par aktualitātēm intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības jomā, ikviens interesents ir aicināts apmeklēt starptautisku semināru, kas 26. aprīlī notiks Rīgā.
Pētījumu «Eiropas pilsoņi un intelektuālais īpašums — uztvere, izpratne un rīcība» 2016. gadā Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) uzdevumā veica konsultāciju uzņēmums «Deloitte». Tā ietvaros tika aptaujāti 29,555 cilvēki no visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm vecumā no 15 gadiem ar mērķi uzzināt viņu priekšstatus par intelektuālo īpašumu.
Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības nozīme tiek atzīta arvien vairāk — gandrīz visi respondenti (97%) uzskata, ka ir svarīgi, lai izgudrotāji, radošie darbinieki un mākslinieki varētu aizsargāt savas tiesības un saņemt atlīdzību par savu darbu. Tas liecina par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības radīto ieguvumu atzīšanu.
Vairums eiropiešu piekrīt, ka intelektuālais īpašums ir ekonomiskās stabilitātes balsts, tomēr puse aptaujāto domā, ka intelektuālā īpašuma stingra aizsardzība var ierobežot inovācijas.
Vairāk nekā puse uzskata, ka intelektuālā īpašuma principi nav pielāgoti internetam. Viedokli par intelektuālā īpašuma aizsardzības negatīvo ietekmi uz inovāciju rašanos visbiežāk izteikuši gados jauni cilvēki, kā arī viltotu preču pircēji un tie, kuri lejupielādē vai straumē saturu no nelikumīgiem avotiem.
Pētījums uzrāda, ka, tāpat kā 2013. gadā, plašākai sabiedrībai intelektuālais īpašums joprojām lielā mērā ir abstrakts jēdziens, jo turpinās tendence intelektuālā īpašuma aizsardzību saistīt ar «eliti», piemēram, lieliem uzņēmumiem un slaveniem māksliniekiem. Savukārt tādi patērētāji kā respondenti paši gūstot daudz mazāku labumu.
ES par labām savas zināšanas uzskata 75% respondentu, tikmēr Latvijā šis rādītājs ir 61%.
Kopš 2013.gada, kad iepriekšējo reizi tika veikts pētījums, Latvijā situācija uzlabojusies vien par četriem procentpunktiem.
70% aptaujāto norādīja, ka nevar būt nekādu attaisnojumu viltotu preču iegādei, un 78% uzskata, ka viltotu preču iegāde rada negatīvu ietekmi uz uzņēmumiem un darbavietām. Jauniešu vidū ir novērojama lielāka iecietība pret viltojumiem. 15 % jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem norādīja, ka pēdējā gada laikā ir iegādājušies viltotas preces, kas ir par 9% vairāk, salīdzinot ar 2013. gada pētījuma datiem.
Ņemot vērā ekonomiskās krīzes radītos apstākļus, 41% jauniešu norādīja, ka bieži nevar atļauties pirkt oriģinālās preces, tāpēc viltotu preču iegāde šajos apstākļos, viņuprāt, esot pieļaujama. Trīs ceturtdaļas no visiem aptaujātajiem norādīja, ka viņi būtu gatavi pārtraukt viltotu preču iegādi, ja būtu pieejamas citas finansiāli izdevīgākas alternatīvas. Minētais attiecas arī uz digitālā satura vietņu izmantošanu — 83% aptaujāto norādīja, ka dod priekšroku legālām interneta vietnēm, ja viņu piedāvātās preces ir izdevīgās cenās, savukārt 71% aptaujāto norādīja, ka izmanto nelegālās vietnes, bet būtu gatavi pārstāt tās izmantot, ja būtu pieejamas izdevīgākas alternatīvas.
27% no visiem aptaujātajiem norādīja, ka ir veikuši nepieciešamo maksājumu par legālā satura izmantošanu no legālā digitālā satura vietnēm, kas ir par 7% vairāk nekā 2013. gadā. Lielākā daļa (69%) uzskata, ka legālā digitālā satura vietņu izmantošana garantē labāku kvalitāti.
Iedzīvotāju vidū joprojām valda neizpratne par to, kur meklēt legālas digitālā satura vietnes. Pagājušajā gadā 24% no aptaujātajiem norādīja, ka nav spējuši noteikt, vai interneta vietne ir legāla vai nelegāla, kas ir par 5% vairāk nekā 2013. gadā.
Ņemot vērā 2013. gada pētījuma rezultātus, EUIPO īstenojis virkni aktivitāšu, tostarp izveidojis Eiropas tiešsaistes satura portālu «Agorateka», kas piedāvā identificēt legālu tiešsaistes saturu visā ES.
Seminārs 26. aprīlī
Ar mērķi izcelt intelektuālā īpašuma un inovāciju nozīmi Latvijas Republikas Patentu valde sadarbībā ar Pasaules Intelektuālā īpašuma organizāciju (WIPO), EUIPO un Eiropas Patentu iestādi (EPO) 26. aprīlī, Pasaules intelektuālā īpašuma dienā, organizē starptautisku semināru «Intelektuālā īpašuma tiesības: aizsardzība un īstenošana».
Seminārā tiks apspriesti aktuālie jautājumi saistībā ar intelektuālā īpašuma aizsardzību un šī tiesību veida izmantošanu. Semināra pirmā daļa tiks veltīta Vienotā spēka Eiropas patenta jautājumiem, savukārt semināra otrā daļa — dizainparaugu un preču zīmju aizsardzības jautājumiem.
Seminārā uzstāsies Latvijas un pasaules intelektuālā īpašuma iestāžu pārstāvji: WIPO vadošais eksperts Normunds Lamsters, EPO direktore patentu tiesību un daudzpusēju sadarbības jautājumu lietās Margota Frēlingere (Margot Fröhlinger) un EPO pārstāvis Karlo Pandolfi (Carlo Pandolfi), kā arī EUIPO starptautiskās sadarbības un juridisko lietu departamenta direktors Žoau Negrau (João Negrão). Latvijas lektoru vidū ir dizaina biroja «H2E», Tieslietu ministrijas, Patentu valdes pārstāvji.
Semināra ietvaros ir paredzēta WIPO zelta medaļas pasniegšana kategorijā «Godalga izgudrotājiem», savukārt plkst. 15.00 semināra dalībniekiem būs iespēja piedalīties konkursa «Gada preču zīme 2016» apbalvošanas ceremonijā.
Seminārs notiks 26. aprīlī no plkst. 9.00 līdz 14.00 Attīstības finanšu institūcijas «ALTUM» zālē, Doma laukumā 4, Rīgā. Pieteikšanās ikvienam interesentam atvērta līdz 22. aprīlim.
Viedokļi