Foto — Andrejs Strokins

«Mareunrol’s» darbam esmu sekojusi līdzi vismaz desmit gadu, kopš redzēju viņu un Kristīnes Kursišas veidoto īsfilmu «Detektīvs» kādā no toreiz aktuālajām «Future Shorts» skatēm. Atceros, kā vēlāk, kad intervēju Mārīti un Rolandu, ar apbrīnu pētīju topošos «Rienci» kostīmus operas darbnīcās, tikai aptuveni apjaušot šāda darba mērogu. Atceros, kā, braucot autobusā, esmu šķirojusi Rolanda atsūtītās jaunākās kolekcijas fotogrāfijas, mēģinot izvēlēties dažas labākās no vienlīdz lieliskajām trīsdesmit.

Sižeti Evelīna Ozola 7. novembris, 2019

«Mareunrol’s» apģērbu kolekcijas ir pieturpunkti ne tikai manā atmiņā, bet arī aizvadītās desmitgades aktualitāšu dokumentācija — tajās lasāmi 2008. gada ekonomiskās krīzes iespaidi (Epizode 1), Google briļļu apsolītā tehnoloģiskā revolūcija (Izpētes darbs Nr. 1, 2013. gads), arvien kliedzošākie virsraksti medijos un sociālajos tīklos (Neparedzamie avoti 5, 2019. gads). Pasaules notikumiem un sabiedrības noskaņojuma svārstībām pa vidu — personīgāki iedvesmas stāsti, mistiski tēli, sastindzis laiks, maldīšanās pilsētās un kāpņu telpās un daudz, daudz tērpu skatuvēm. Darbu retrospekcija «Mareunrol’s. Paplašinātā realitāte» tagad apskatāma Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā.

Autoriem izdevies veiksmīgi tikt galā ar diviem grūtiem uzdevumiem: izstādes formātā saistoši parādīt apģērbus un video darbus. Drēbes, pat izcilu dizaineru veidotas, izstādēs bieži vien bēdīgi karājas uz bezpersonisku manekenu pleciem vai sašļukušas krunkojas uz podestiem, kamēr video bezgalīgi stiepjas tumšās garlaicības istabās. Šajā izstādē apmeklētājus vispirms sagaida video siena, kas atjautīgi atrisina uzmanības trūkuma problēmu. Tiklīdz vienā ekrānā kustība kļūst nedaudz vienmuļa, acis tūliņ atrod ko pievilcīgu citā. Skatiens var brīvi klejot pa daudzajiem attēliem, ne brīdi negarlaikojoties. Savukārt manekeniem tēlnieks Ginters Krumholcs piešķīris pašu dizaineru vaibstus, un tērpi uz tiem turas stalti, veidojot «Mareunrol’s» tik raksturīgos izteiksmīgos siluetus un ēnas. Tos papildina gravitācijas šķietami neskarti aksesuāri — gaisā sastinguši lakati, siksnu režģi, augu vijumi, mazi putniņi un, protams, galvassegas.

Izstāde ir piesātināta, vizuāli blīva, apmeklētājiem ir iespēja pavisam tuvu apskatīt, paslepus arī aptaustīt audumu tekstūras, apdrukas un izšuvumus, tērpu daudzos slāņus, cepuru konstrukcijas. Šeit var pārliecināties, ka pievilcīgie stila foto nemelo — katra vīlīte un podziņa izveidota rūpīgi. Dekoratīvās mākslas un muzeja zāle šķiet par mazu — brangie koka balsti un seno mūru fragmenti ik pa brīdim iejaucas izstādes saturā, dažviet to bagātinot, bet citur traucējot uztverei. Arī staigāšanai vietas nav daudz. Nedēļas nogalē izstāde ir labi apmeklēta (par to prieks!), un man ik pa brīdim jāpiesargās, lai nesadurtos ar kādu citu interesentu vai podesta stūri. Tuvojoties apsīdas daļai, kur satiekas vairākas tērpu kolekcijas, man vienā ausī skan koris, bet otrā — stīgu instrumenti, un es vairs nespēju saprast paskaidrojošo tekstu. Atsevišķi tīrās skaņu ainavas saplūst kakofonijā, no kā Mārīte un Rolands tik ļoti tiecas izvairīties savā darbā.

Arī «Mareunrol’s» sirreālā pasaule diemžēl saskaras ar Latvijas kultūras vides realitāti — izstāžu vajadzībām pielāgotām telpām, ierobežotiem resursiem un sliktu laika plānošanu. Lai arī gribētos, apmeklētājs vēl nevar doties mājup ar «Mareunrol’s» grāmatu azotē, tikai pašķirstīt tukšas lapas. Jācer, ka to varēs sagaidīt Ziemassvētku dāvanā.

Ir viegli iztēloties, kā «Mareunrol’s» retrospekcija izskatītos kādā no Eiropas turīgāko valstu izstāžu zālēm: apkārtējās sienas tikai jaušamas, dzidra skaņa katrā telpā, noslēpumains apgaismojums, pārdomāts grafikas dizains. Biezs katalogs, zīmola aksesuāri un T–krekli muzeja veikaliņā. Bet kolekcijas — tie paši neierobežotās iztēles, talanta un bezkompromisu darba augļi. No fantāzijas mani pamodina divi jaunieši pie kases: «Biļete ir trīs piecdesmit? Ai, tad nē.» Es ceru, ka reiz apmeklēšu realitātes patiesi neierobežotu «Mareunrol’s» izstādi tepat, Latvijā. Tad, kad varēsim maksāt vairāk par to, kas ir vērtīgs.

 

Izstāde «Mareunrol’s. Paplašinātā realitāte» Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā apskatāma līdz 8. decembrim.