20. janvārī Kultūras ministrija (KM) un Latvijas Arhitektu savienība (LAS) tiešsaistes seminārā «#RīgaiSavuKoncertzāli» informēja sabiedrību par aizvadītajā gadā īstenotajā pētījumā izvirzītajām sešām Nacionālās akustiskās koncertzāles novietnēm Rīgas centrā. Pasākumā tika prezentēta arī tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā aptauja, kuras dati liecina — Latvijas iedzīvotāji par piemērotāko no novietnēm koncertzālei uzskata Rīgas Kongresu namu.
Lai noskaidrotu sabiedrības viedokli par piemērotāko Nacionālās akustiskās koncertzāles izbūves vietu galvaspilsētā, Kultūras ministrija aicināja SKDS veikt sabiedriskās domas aptauju. Internetā veiktajā aptaujā piedalījās 1005 visu Latvijas reģionu iedzīvotāji vecuma grupā no 18 līdz 75 gadiem, kuri izteica savu vērtējumu par sešām potenciālajām novietnēm — Andrejsalu, Rūpniecības preču tirgus teritoriju, Kongresu namu, Raņķa dambi, Elizabetes ielu 2 un AB dambi —, kas tika izvirzītas arhitektūras biroja «Mash Studio» (Lietuva) veiktajā pētījumā un plānošanas uzņēmuma «Grupa93» vadītajās fokusgrupu diskusijās.
Aptaujas rezultāti liecina, ka divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju par piemērotāko vietu Nacionālajai akustiskajai koncertzālei uzskata Rīgas Kongresu namu. Gan galvaspilsētā, gan visā Latvijā dzīvojošo aptaujas dalībnieku atbalsts šai novietnei ir ļoti līdzīgs — to kā piemērotāko min 72% Rīgā dzīvojošo un 66% visas Latvijas respondentu. Otrajā vietā ar 38% balsu Latvijas iedzīvotāji ierindojuši novietni Elizabetes ielā 2, Andrejsalas novietne pievilcīga šķitusi 36% aptaujas respondentu, savukārt AB dambis — 35% respondentu. Aptuveni ceturtā daļa aptaujas dalībnieku par piemērotāko vietu koncertzāles novietnei Rīgā atzinuši Raņķa dambi, savukārt Rūpniecības preču tirgus šim nolūkam piemērots šķiet 23% aptaujāto.
Domājot par Nacionālās akustiskās koncertzāles izbūvi, gandrīz puse jeb 47% aptaujas respondentu norādījuši, ka uzskata — pareizāk būtu pārbūvēt kādu jau esošu ēku. Šāds viedoklis biežāk ir respondentiem ar augstāku izglītības līmeni, sievietēm un gados jaunākiem aptaujas dalībniekiem. Savukārt 41% aptaujas dalībnieku norādījuši, ka pareizāk būtu būvēt pilnīgi jaunu ēku; šāds viedoklis izplatītāks starp respondentiem ar augstākiem ienākumiem, vīriešiem un gados vecākiem aptaujas dalībniekiem. 12% aptaujas respondentu bijis grūti sniegt atbildi uz šo jautājumu.
Konteksts
Jau ziņots, ka Latvijas Arhitektu savienība (LAS) veica 36 iespējamo Nacionālās akustiskās koncertzāles Rīgā novietņu izvērtēšanu, par piemērotākajām ar vislielāko potenciālu attiecībā uz stratēģisko un pilsētvides attīstību, kā arī ietekmi uz nākotnes sabiedrību izvirzot trīs vietas: Andrejsalu (Andrejostas iela 17), Rīgas Kongresu namu (Krišjāņa Valdemāra iela 5) un Rūpniecības preču tirgus teritoriju. Jāpiebilst, ka Kongresu nama pievienošana izvērtējamo novietņu sarakstam bija Rīgas domes iniciatīva, — ēkas teritorija ir mazāka par LAS noteiktajiem vismaz diviem hektāriem.
Arhitektu birojs «Nams», kas izstrādājis arī «Rīgas namu» pasūtīto Kongresu nama pārbūves projektu, šī gada septembrī veica padziļinātu Kongresu nama izpēti, lai noteiktu, vai Nacionālās koncertzāles telpu un funkcionālā programma ir savienojama ar ierobežojumiem ēkas pārbūvē. Secināts, ka koncertzāles ietilpināšana Rīgas Kongresu nama teritorijā varētu būt iespējama — ar kompromisiem telpu daudzumā un specifikācijā, kā arī iekšējā un ārējā loģistikā —, ja tiek pieļauta Rīgas Kongresu nama paplašināšana. Savukārt paplašināšanas jautājums nav viennozīmīgi vērtējams, ņemot vērā Rīgas Kongresu namam noteikto kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas statusu un tā atrašanos pilsētas apstādījumu teritorijā ar būtisku ekoloģisko, telpisko un kultūrvēsturisko nozīmi. Plašāk par kongresu nama iespējamo pārtapšanu koncertzālē iespējams lasīt šeit.
Viedokļi