«Riga IFF 2023» vizuālā identitāte — Dans Jirgensons un Marta Folkmane. Publicitātes foto

Iepazīstinām ar astoņiem Latvijas Dizaina gada balvas 2024 (LDGB) ziemas atlases darbiem komunikācijas dizaina kategorijā, ko atlases žūrija izvirzījusi dalībai konkursa otrajā kārtā. Kopumā komunikācijas dizaina kategorijā tika saņemti 19 pieteikumi.

Ziņas Fold 7. maijs, 2024

«Līdzās vizuālajām identitātēm, komunikācijas kampaņām un drukāto izdevumu dizainiem bija jauks pārsteigums ieraudzīt arī neierastāku žanru mūsu kategorijā, animācijas filmu. Paldies dizaineriem par lieliski paveiktajiem darbiem, un patīkami satraukti gaidām konkursa fināla rezultātus,» komentē komunikācijas dizaina kategorijas atlases žūrijas priekšsēdētājs, grafikas dizainers Kirils Kirasirovs.

Nominanti

«Riga IFF 2022» vizuālā identitāte

 

Darba autori — Dans Jirgensons un Marta Folkmane. Darba pasūtītājs — Rīgas Starptautiskais kino festivāls.

 

9. Rīgas Starptautiskais kino festivāls «Riga IFF» bija izvēlējies savu vizuālo identitāti balstīt uz pretrunīgi vērtētā un reizēm šokējošā režisora un rakstnieka Pjēra Paolo Pasolīni dzejoļa rindiņu — «Dienišķais labā un ļaunā juceklis» (angļu valodā — «The sweet chaos of daily good and evil») —, kas bija festivāla retrospektīvās programmas centrā. 2022. gada vizuālajā identitātē tika kombinēti dažādi ilustrēti, abstrakti un atpazīstami objekti, papildinot tos ar īpašu teksta lietojumu atbilstoši gada tēmai sauklim. Veidojot identitāti, īpaša vērība tika pievērsta aktuālajiem notikumiem pasaulē, analogajam, viegli saprotamajam un cilvēcīgajam. Vairāk par «Riga IFF 2022» vizuālo identitāti — šeit.

«Riga IFF 2023» vizuālā identitāte

 

Darba autori — Dans Jirgensons un Marta Folkmane. Darba pasūtītājs — Rīgas Starptautiskais kino festivāls.

 

Rīgas Starptautiskais kino festivāls «Riga IFF 2023. gadā svinēja savu desmitgadi, tās konceptuālo formējumu balstot sauklī «10 ir tikai skaitlis». Piedzīvojumi nav saskaitāmi» (angļu valodā — «10 is just a number. Adventures are limitless»). Par godu notikumam veidots īpašs svētku dizains, kam pamatā ir dekonstruēts festivāla logo — kinolentas gailis —, kas sadalāms tieši desmit segmentos.

Izglītojoša animācijas filma «Suns Funs un mūsu Latvija»

 

Darba autori — Ziedoņa muzejs, dizaina studija «Overpriced», Elza Kārkliņa, Aigars Mamis, Zigfrīds Niklavičs, Agnese Vanaga, Jānis Holšteins–Upmanis, Krists Krūskops, Rolands Briedis. Darba pasūtītājs — Ziedoņa muzejs.

 

Lai iesaistītu jaunāko auditoriju Latvijas kultūras izzināšanā un izglītošanā, tika radīta animācijas filmu sērija bērniem «Suns Funs un pasaule». Klājā laista jau otrā sērija — «Suns Funs un mūsu Latvija» —, kurā galvenais tēls iepazīst Latvijas vēsturi. Filmiņā bērniem tiek pastāstīts par Latviju un tās varoņiem, rosinot jaunāko auditoriju iepazīt Latvijas vēsturi un kultūru aizraujošā veidā. Papildus multfilmai tapuši arī izglītojošie materiāli, kas tiek izmantoti pirmskolas un sākumskolas izglītības iestādēs papildinot metodisko materiālu.

Valsts svētku komunikācijas kampaņa Rīgā

 

Darba autori — Kristiāna Marija Sproģe, Dārta Apsīte, Dārta Sakārne. Darba pasūtītājs — Rīgas dome.

 

Šī gada valsts svētku mēneša komunikācijas kampaņas laikā Rīga tika pārklāta ar Latvijas krāšņo aušanas kultūras mantojumu — divpadsmit austiem deķiem no visiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem. Plakāti ar segu fotogrāfijām iepazīstināja pilsētniekus ar neizzinātu kultūras mantojum atzaru un svinēja aušanas tradīciju, kas palīdzējusi latviešu amatniekiem turpināt latvisko tradīciju pat laikos, kad brīvi izvēlēti mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi ideoloģisku iemeslu dēļ Latvijā bija ierobežoti. Kampaņas mērķis bija parādīt, ka Latvijas nacionālā bagātība plešas plašāk par himnu, karogu, populārākajām latvju zīmēm un ģerboni, kas plaši tiek izmantoti vizuālās komunikācijas telpā valsts svētku mēnesī. Kampaņas koncepts tapis Dārtai Apsītei, Kristiānai Marijai Sproģei un Dārtai Sakārnei sadarbojoties ar divu grāmatu autoriem — Latvijas Nacionālo kultūras centru un Signi un Raulu Vēliņem.

«Articul» zīmola vizuālās identitātes izstrāde

 

Darba autori — dizaina studija «Overpriced» (Jānis Klaučs, Elīza Grīnberga), «Articul» komanda (Bruno Vāvers, Aldis Circenis). Darba pasūtītājs — «Articul».

 

Lai reprezentētu visu plašo Rīgas Krēslu fabrikas produktu klāstu un vairotu starptautisku atpazīstamību, jaunais zīmols «Articul» apvieno sevī visus līdzšinējos uzņēmuma zīmolus. Veidojot «Articul» zīmolu, tika izstrādāts jauns nosaukums, kā arī radīta vienota vizuālā identitāte, kas parādās gan digitālajā, gan fiziskajā zīmola komunikācijā. Vizuālā identitāte, sasaucoties ar uzņēmuma stratēģisko pozicionējumu, vērš galveno uzmanību uz produktu dizainu un skaistumu, kas slēpjas vienkāršībā.

Grāmata «Kad karš kļūst personisks»

 

Darba autors — Gatis Šulcs. Darba pasūtītājs — Juris Alberts Ulmanis.

 

Latvijas zemessarga un alpīnista Jura Alberta Ulmaņa grāmatā «Kad karš kļūst personisks» apkopoti 26 stāsti par viņa piedzīvoto, piegādājot ekipējumu un palīdzot Ukrainas karavīriem. Katra stāsta vēstījumu paspilgtina ekspresīvas ilustrācijas. Grāmatas dizains veidots raupjš un lakonisks, kas sasaucas ar kara skaudro realitāti. Vairāk par grāmatu — šeit.

Semjona Haņina dzejas krājums «divas otrās»

 

Darba autori — Estere Betija Grāvere, Semjons Haņins. Darba pasūtītājs — Izdevniecība «Orbīta».

 

«divas otrās» ir bilingvāls Semjona Haņina dzejas krājums krievu un latviešu valodā, kas izdots izdevniecības «Orbīta» paspārnē. Tas veidots pēc «magic wallet» jeb burvju maka principa, veroties no abām pusēm un pārsteidzot lasītājus ar klusiem, bet negaidītiem trikiem. Grāmatas redaktors Māris Salējs par krājumu saka: «Semjona Haņina jaunākā dzejas grāmata «divas otrās» ir tik smalka, cik smalka vien var būt dzīve un valoda. Un no šī smalkuma dzimst esības humors. Gaišs un jēgpilns absurds.» Vairāk par izdevumu — šeit.

Grāmata «LATVIAAA. Pasaules kauss basketbolā 2023»

 

Grāmata «LATVIAAA. Pasaules kauss basketbolā 2023». Darba autori — Mikus Kļaviņš, Madara Krieviņa. Darba pasūtītājs — SIA «Consulto».

 

Grāmata «LATVIAAA» ir Latvijas izlases oficiālā fotogrāfa Mikus Kļaviņa tverts vizuāls stāsts par Latvijas vīriešu basketbola izlases panākumiem 2023. gada FIBA Pasaules kausā basketbolā. Ceļš no Rīgas uz Indonēziju un Filipīnām tiek atklāts unikālos kadros no komandas ikdienas, treniņiem, spēlēm un vēsturiskajām uzvarām. Grāmata sniedz iespēju vēlreiz izdzīvot mūsu basketbola valstsvienības sagādātās emocijas, parādot savu spēku un neatlaidību cīņā pret pasaules labākajām izlasēm un iegūstot augsto piekto vietu. Izdevums tapis ar mērķi saglabāt taustāmu liecību par Latvijas sasniegumiem globālā mērogā. Sadarbojoties ar dizaineri Madaru Krieviņu, radīts aizraujošs vizuāls ceļojums, kurā iespējams izsekot visu astoņu čempionāta spēļu gaitai, kā arī pabūt Āzijas pilsētās ne tikai kopā ar mūsu izlasi, bet arī sesto spēlētāju — faniem, kuri ir neatņemama komandas sastāvdaļa. Materiāls tapis aizvadītā gada laikā un jau decembrī sasniedzis interesentus taustāmā formātā.

Dalībai Latvijas Dizaina gada balvas 2024 konkursa otrajā kārtā kopā izvirzīti 58 darbi. Pilns nominantu saraksts ir pieejams LDGB mājaslapā. Konkursa otrā kārta norisināsies 2024. gada maijā, kad fināla žūrija vērtēs nominantus un izvirzīs finālistus. Fināla žūrija arī lems par katras kategorijas uzvarētāju un Latvijas Dizaina gada balvas Grand prix ieguvēju. Konkursa otrā kārta noslēgsies ar Dizaina gada balvas apbalvošanas ceremoniju 24. maijā Rīgas cirkā.

 

Latvijas Dizaina gada balva ir nacionālas nozīmes apbalvojums dizainā ar mērķis ir apzināt, izvērtēt un popularizēt Latvijas dizaineru izcilāko sniegumu, sekmēt Latvijā radītā dizaina izmantošanu un Latvijas dizaina nozares attīstību, saikni ar citām nozarēm un izaugsmi ilgtermiņā. Apbalvojums ar Kultūras ministrijas atbalstu dibināts 2017. gadā. Līdz 2025. gada maijam to organizē Latvijas Dizaina centrs — Eiropas Dizaina asociāciju apvienības (BEDA) biedrs un Eiropas Komisijas stratēģiskās iniciatīvas «Jaunais Eiropas Bauhaus» oficiālais partneris. Latvijas Dizaina centrs piedalās nacionālās dizaina politikas veidošanā, pētniecībā un izglītošanā, iniciējot sadarbību un stratēģiskas partnerības ar citām dizaina organizācijām, dizaineriem, uzņēmumiem un dizaina lietotājiem. Ar Kultūras ministrijas atbalstu Latvijas Dizaina centrs uztur radošo industriju komunikācijas platformu FOLD.