Agnese Cimuška. Foto — Andrejs Strokins

Kopš 2012. gada nogales par Latvijas mūzikas attīstību un eksportu starptautiskā mērogā rūpējas «Latvijas Mūzikas attīstības biedrība / Latvijas Mūzikas eksporta birojs». Lai gan dibināta nesen, biedrība jau īstenojusi vairāku izpildītāju dalību starptautiskos pasākumos un aiz valsts robežām kalpo kā garants Latvijas mūziķu nodomu nopietnībai un mūzikas kvalitātei. Par vietējās mūzikas industrijas aktualitātēm un biedrības darbību stāsta tās izpilddirektore Agnese Cimuška.

Sižeti Ieva Laube 11. septembris, 2013

Iecere par Latvijas mūzikas industriju attīstošas organizācijas radīšanu tikusi apspriesta jau vairāku gadu garumā, līdz to beidzot realizēja Latvijas Izpildītāju un Producentu Apvienība (LaIPA) un Latvijas Mūzikas informācijas centrs. Pirms biedrības izveides īpašas organizācijas, kas rūpētos par mūzikas industrijas attīstību kopumā, nav bijis.

Kā aizsākās biedrības izveide, kādi ir tās mērķi un funkcijas?

Iniciatīva veidot biedrību ausa, kad LaIPA, ikgadēji apkopojot iekasētās autoratlīdzības par izmantoto mūziku, secināja, ka tikai 20–30% naudas paliek Latvijā un 70–80% aiziet uz ārvalstīm. Šos procentus varētu mainīt tādu apstākļu un vides izveidošana, kas stimulētu kvalitatīvākas mūzikas radīšanu. Biedrības mērķis ir sakārtot mūzikas industriju un panākt sadarbību tās iekšienē — lai, ejot ārpus Latvijas robežām, mēs nebūtu katrs par sevi, bet ar kopīgām idejām un finanšu resursiem spētu sevi labāk un skaļāk pieteikt. Biedrība veido dialogu ar valsts institūcijām un organizē pieredzes un informācijas apmaiņu semināru un kursu formātā. Biedrība izvirza industrijas ilgtermiņa plānus ar mērķi palielināt Latvijā radītās mūzikas konkurētspēju starptautiskā tirgū, prezentē un pārstāv Latvijas mūzikas scēnu, kā arī organizē mūziķu dalību starptautiskos pasākumos. Biedrība cenšas panākt, lai arī Kultūras ministrijā mūziku vērtētu pēc kvalitātes, nevis pēc žanriem, jo šķiet, ka akadēmiskā mūzika tiek nostādīta augstāk par populāro mūziku.

Kā tiek piesaistīts finansējums biedrības darbībai?

Esam vērsušies Kultūras ministrijā un Valsts kultūrkapitāla fondā, bet to piešķirtie 3 un 4 tūkstoši latu biedrības darbībai ir visai niecīgs daudzums salīdzinājumā ar atsevišķa prezentācijas pasākuma vai pieņemšanas veidošanu tādā vadošā mūzikas forumā kā «The Great Escape», kas izmaksā ap 2000 latu, vai piedalīšanos «Tallin Music Week» — ap 2800 latu. LaIPA mums ir piešķīrusi apmēram 19 tūkstošus latu, un pagaidām tieši šis finansējums nodrošina organizācijas darbību. Patiesībā, paši izpildītāji sniedz lielāko finansējuma daļu pasākumu organizēšanai, tādēļ sanāk, ka nevis eksporta birojs palīdz grupām, bet grupas atbalsta eksporta biroju, lai tas var veidot kontaktus un sākt pilnvērtīgi darboties.

Ārzemēs, līdzīgi kā Latvijā, mūzikas eksporta birojus finansē valdība — Kultūras un Ekonomikas ministrijas. Finansējumu sniedz arī autortiesību un blakustiesību aģentūras — Latvijā tās būtu AKKA/LAA un LaIPA. Tajās valstīs, kur mūzikas industrija ir pelnoša, tā pati sevi uztur un regulē, un valsts finansiālais atbalsts nav nepieciešams. Igaunijā, piemēram, finansējumu sniedz «Enterprise Estonia», kas līdzvērtīga Latvijas LIAA, sadarbībā ar Kultūras un Ekonomikas ministrijām, «Music export Estonia» un «Tallin Music Week».

Kādos ārvalstu pasākumos «Mūzikas eksporta birojs» jau pārstāvējis Latviju?

Jau sarīkota vairāku Latvijas izpildītāju dalība nozīmīgos pasākumos. Pēc foruma «The Great Escape» grupas «Instrumenti» un «Prāta Vētra» saņēmuši uzaicinājumu pārstāvēt Latvijas mūzikas industriju festivālā «Culture Collide» Losandželosā, kā arī «CMJ Music Marathon» Ņujorkā. Rudens pirmie mēneši jau saplānoti ārvalstu braucienos — no 6. līdz 9. septembrim Lietuvā norisinājās «Vilnius Music Week», kurā piedalījās Latvijas mūziķi «Per», «Astro’n’out», «Parára», «Momend», «Prāta vētra» un «The Sound Poets». 26. septembrī Hamburgā «Reeperbahn Festival» ietvaros sadarbībā ar Lietuvas mūzikas kompāniju «MP3» tiek organizēts Latvijas un Lietuvas mūzikas prezentācijas pasākums «Recharge with Latvia and Lithuania», kur Latviju pārstāvēs grupa «Instrumenti» un dziedātāja Alise Joste.

Kāds ir mūzikas konferenču formāts?

Ir dažādas festivāla formas, ierastākā no tām — pieteikšanās «showcase» jeb skatēm spēlēšanai festivālā, pēc kurām seko mūziķu atlase. Pasākumus apmeklē festivālu organizatori, izdevēji un ierakstu kompānijas, kas brauc meklēt jaunus talantus. «Mūzikas eksporta birojs» šajā gadījumā ir garantija, ka mūziķi ir ar nopietniem nodomiem un gatavi startēt ārpus Latvijas. Ieguvumus dalībai ārvalstu pasākumos var izvērtēt tikai laika gaitā, jo tas ir ilgtermiņa ieguldījums un sasniegumi nāk lēni. Arī «Prāta Vētras» dalība Glastonberijas festivālā ir daudzu gadu neatlaidīgs darbs, braukājot uz skatēm un konferencēm.

Zināšanas mūzikas menedžmentā

Kāda ir šī brīža Latvijas mūzikas industrijas situācija? Ar kādām problēmām tai nākas sastapties?

Latvijas mūzikas industrijas būtiskākās problēmas ir zema izglītības kvalitāte, finanšu resursu un starptautisku kontaktu trūkums, un noteikti atbalsts valsts mērogā. Diemžēl jāatzīst, ka ļoti daudzi mūzikas industrijas pārstāvji, sevišķi mūziķi un menedžeri, nezina vienkāršas lietas, piemēram, diska aizmugurē esošo © un ℗* nozīmi, vai ko nozīmē jēdziens «publishing»**, kas Latvijā vispār ir gandrīz neizmantota iespēja industrijai sevi atpelnīt. Laba menedžera atrašana ir sāpīgs jautājums, jo nav cilvēku, kas būtu gatavi un spējīgi strādāt, — tas ir pilna laika darbs, un Latvijā ar mūziku ir diezgan grūti nopelnīt. Runājot par latviešu panākumiem ārzemju arēnā, ir bijuši «vienas dziesmas» veiksmes stāsti, piemēram, «Ladybird». Projektu beigšanās ar vienu vai divām dziesmām norāda, ka trūkst menedžmenta zināšanu un kontaktu.

Rudenī sadarbībā ar LIAA organizēsim semināru, kura mērķis ir izglītot mūzikas industriju. Pamazām arī izglītības jautājumi sāk risināties — vairākās augstskolas*** piedāvā iespēju gūt menedžmenta izglītību, un tur lekcijas lasa mūzikas industrijas cilvēki: «Prāta Vētras» starptautisko attiecību menedžere Guna Zučika, «The Sound Poets» menedžere Inese Saulāja, Valsts kamerorķestra «Sinfonietta Rīga» izpilddirektors Timurs Tomsons un citi.

Uzziņai

*Autortiesību aizsardzības zīme © tiek lietota, lai apzīmētu autora personiskās nemantiskās un mantiskās tiesības uz paša radītu intelektuālo darbu tā materiālajā formā. Autortiesību aizsardzības zīmei pievieno arī autortiesību subjekta vārdu (nosaukumu) un darba radīšanas gadu. Autortiesības uz skaņas ierakstiem apzīmē ar simbolu ℗.

**«Publishing» — izdevējdarbība; mūzikas izdevējs vai izdevniecība nodrošina, ka dziesmu un tekstu autori un komponisti saņem atlīdzību, ja to kompozīcijas tiek izmantotas komerciāli. Ar mūzikas izdošanas līgumu dziesmu autori nodod savas autortiesības mūzikas izdevniecībai. Tā, savukārt, licenzē kompozīcijas, uzrauga, kur tās tiek izmantotas, iekasē autora honorārus un izsniedz autoriem. Izdevniecības nodrošina mūzikas pilnvaras un piedāvā kompozīcijas filmām, televīzijai un citiem izpildītājiem.

***Izglītības programmas:

  • Alberta koledža — «Izklaides industrijas vadība un producēšana». Pasniedz: Guna Zučika (Mūzikas nozares pamati, Mūzikas mārketings un producēšana), Timurs Tomsons (Radošās industrijas un kultūrpolitika);
  • Latvijas Kultūras koledža — «Mākslas institūciju pārvaldība». Pasniedz: Mirdza Zīvere, Boriss Avramecs, Elita Mīlgrāve, Gita Seņka;
  • Latvijas Kultūras Akadēmija — maģistra programma «Kultūras menedžments un radošās industrijas». Pasniedz: Guna Zučika (Mūzikas menedžments);
  • Ekonomikas un kultūras augstskola — «Izklaides un atpūtas industrijas vadība». Pasniedz: Una Taal–Medvide un Aivars Hermanis (Mūzikas industrija).

Stratēģija mūzikas nozarei

Kultūras ministrijas Mūzikas padomes dienas kārtībā ir arī mūzikas stratēģijas izstrāde. Lielākoties padomē darbojušās ar akadēmisko mūziku saistītas personas, bet kopš šī gada pavasara padomi papildinājuši arī populārās mūzikas pārstāvji: Guna Zučika, Inese Saulāja, Kārlis Auzāns un Kārlis Kazāks.

Kādi ir mūzikas stratēģijas būtiskākie mērķi un prioritātes?

Stratēģijas pamatuzdevums ir attīstīt mūzikas industriju, neizdalot konkrētus mūzikas žanrus, vadoties pēc kvalitātes kā pamatkritērija. Svarīgi ir nodefinēt «profesionāla mūziķa» jēdzienu, jo ne vienmēr tas ir profesionālo izglītību ieguvis izpildītājs, bet gan cilvēks ar daudzu gadu pieredzi attiecīgajā jomā. Viens no stratēģijas priekšlikumiem ir ieviest Latvijā radītas mūzikas kvotas pēc parauga, kāds tiek lietots jau citur Eiropā. Šādā veidā vietējiem radio un TV kanāliem tiktu noteikts procentuālais apjoms, kādā ir jāatskaņo Latvijā radīta mūzika. Tādējādi vietējie izpildītāji gūtu lielākus ienākumus, kas ļautu radīt kvalitatīvu materiālu. «Mūzikas nozares stratēģija 2014–2020» pašlaik ir attīstības stadijā, bet no 2014. gada tai būtu jāstājas spēkā.

Kā tiek noteiktas mūzikas kvotas, kas tās ietekmē?

Kvotu apjomu nosaka valsts, un tie parasti ir 30-40% no visas atskaņotās mūzikas. Dažas valstis nosaka procentus tieši jauno mākslinieku radītai mūzikai, kas palīdz tiem nokļūt radio un televīzijā. Lai gan Latvijas sabiedrība un raidorganizācijas reakcija visu jauno uzņem ar pretošanos, tur ir vieta izglītošanai par ieguvumiem un pienesumu valsts ekonomikai. Kvotu sākuma apjoms varētu būt mazāks, ar laiku mēs varētu pretendēt uz 30%, bet jāvērtē, vai pietiek kvalitatīvas vietējās mūzikas, ko šādā apjomā piedāvāt.

Mūzika kā bizness

Kā jaunam mūziķim virzīties Latvijas un ārzemju tirgū un kādi ir panākumu gūšanas nosacījumi?

Lai gūtu panākumus, mūziķim ir jāspēj radīt kvalitatīvu materiālu, un jābūt skaidram mērķim, ko viņš vēlas panākt. Nepieciešams izstrādāt arī biznesa plānu — jāmāk piesaistīt finansējumu un veidot grupas budžetu. Tas ir tāpat, kā plānot uzņēmumu. Daudzas grupas nedomā uz priekšu — nospēlē koncertu un nopelnīto sadala uz «galviņām», taču honorāra novirzīšana grupas kasē radītu drošību par saviem resursiem, ar kuriem rēķināties nepieciešamības gadījumā.

Lai iegūtu atpazīstamību, ir jānodrošina aktīva koncertdarbība un jābūt aktuālam arī interneta vidē. Ja mūziķim ir ļoti aktīva un ienesīga koncertdarbība, varbūt viņš var atļauties savu mūziku internetā dot bez maksas, bet var būt arī otrādi — ir projekti, kas var pastāvēt tikai digitālajā vidē.

Nenoliedzami svarīgs ir atbalsts mājās — ja tu esi mīlēts un patīc Latvijā, tad audz ātrāk. Būtisks aspekts mūzikas eksportēšanā ir kontaktu dibināšana. Nepietiek ar sēdēšanu pie datora un e–pastu rakstīšanu, pasākumos ir jābūt uz vietas un jāveido personīgi kontakti un attiecības.

Atbildi papildina Guna Zučika:

«Ļoti būtisks faktors ir tirgus, un tādu ir daudz. Pirmkārt, jāsaprot, uz kuru tirgu izpildītājs vēlas orientēties un vai tas sapratīs viņa produktu. Tas, vai mūzika ir uztverama un aizraujoša, bieži vien arī ir izšķirošais kvalitātes kritērijs. Viens no instrumentiem, ar ko novērtēt mūzikas kvalitāti, ir mūzikas industrijas konferences, kuras atlasa izpildītājus. Tā nav subjektīva izpratne par kvalitāti, jo šādās konferencēs strādā profesionāļi, kam ir izveidojušies kritēriji, pēc kuriem mūziku vērtēt pasaules līmenī. Par kvalitāti liecina un tiek ņemts vērā arī izpildītāja biznesa potenciāls, menedžments, kā arī tas, vai viņu pārstāv izdevniecība. Ar vienu skaistu dziesmu nepietiek, ir jābūt komandai. Daudzās programmās un konferencēs, kur mūziķis var tikt pamanīts, un mūzika var nokļūt ārzemju rotācijā, ir iespējams pieteikties tikai vienreiz, tāpēc jāsaprot, kad ir īstais laiks, jo otras iespējas var nebūt.»