Ik nedēļu esam publicējuši ziņas par atsevišķiem notikumiem, darbiem un personībām, tomēr kopaina atklājas tikai brīžos, kad to sakrājies gana daudz. Pienācis laiks atskatīties uz aizvadītā gada aktualitātēm un apkopot to iezīmētās tendences, kuras ietekmēs radošo industriju attīstību arī turpmāk.
Decentralizācija
Rīgai šis bija īpaši labs gads. Eiropas Kultūras galvaspilsētas statuss deva iespēju nogaršot metropoles cienīgu kultūras piedāvājumu ne tikai centrā, bet arī perifērijā. Daži no pasākumiem iekustināja ilgtermiņa procesus kopienās un apkaimēs, citi ļāva no jauna pārskatīt Latvijas 20. gadsimta kultūras un vēstures bagāžu. Viens no spilgtākajiem 2014. gada ierakstiem tajā būs Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvdarbu noslēgšanās un tūkstošiem cilvēku sastāšanās plecu pie pleca, lai kopīgi pārvietotu grāmatas uz Daugavas kreiso krastu. Šķiet, Pārdaugava tagad ir pievilkta tuvāk un beidzot sāk pilnvērtīgi iekļauties pilsētas centrālajā daļā.
Kultūras decentralizācija šogad notika ne tikai Rīgas, bet visas valsts mērogā — radošo industriju attīstība sarosījās arī ārpus galvaspilsētas. Visskaidrāk ambīcijas radošo industriju apzināšanā un popularizēšanā paudusi Liepāja, gada sākumā izveidojot Radošo industriju klasteri, bet rudenī izdodot žurnālu «Creative Coast», kurā apkopoti rietumkrasta pilsētas radošo nozaru uzņēmēji, notikumi un vietas. Arī netālā Kuldīga šogad apliecināja, ka ir ceļā uz Mākslas un radošo industriju klastera un Latvijas Mākslas akadēmijas filiāles izveidi pilsētā. Tikmēr Daugavpilī neliels kolektīvs pēc pašu iniciatīvas neatlaidīgi turpina rīkot labi apmeklēto «Heyday», kurā lekcijās un filmās tiek stāstīts par karjeras iespējām radošajās industrijās. Arī Vidzemes pilsētu dienaskārtībās ienācis radošo industriju termins. Cēsis, šķiet, minētas teju ikvienā šī gada notikumu apskatā jaunatklātās koncertzāles un spēcīgā mākslas festivāla dēļ. No 2015. gada Cēsis kļūs arī par pilnvērtīgu mājvietu FOLD birojam — pašvaldības politika radījusi labvēlīgu ietvaru radošu iniciatīvu ienākšanai līdz šim maz izmantotās ēkās.
Strādāt kopā
Iepriekšējos gados Latviju sasniegušās jaunās darba vides formas šogad patiesi atspērās, pieaugot to mērogam un dažādībai. «Coworking Riga» uzsvaru liek uz audiovizuālu darbu, «Omni Space» sevi pozicionē kā Baltijā lielāko koprades vietu, bet «StartupLatvia Space» ir ar tehnisku ievirzi. Tikmēr «DarbaVieta», paplašinoties telpiski, palika uzticīga roku darbam. Brīvības un Dzirnavu ielas stūrī Rīgā iekārtojās «The Mill», mājvieta vairākiem daudzsološiem «start–up» uzņēmumiem un pasākumu vieta ar bagātīgu programmu — no klusām programmētāju pasēdēšanām pie picas un kolas līdz pasaulslavenu dizaina kritiķu lekcijām un pašizdotu foto grāmatu izstādēm. Uz plašākām telpām Vecrīgā pārcēlās arī «The Mill» vecākais brālis «TechHub Riga», kas jau pierādījis savu nozīmi Latvijas «start–up» vides veidošanā. Tieši šogad vietējā «start–up» kopiena tika pie publiskas sejas «Infogr.am» dibinātāja Ulda Leiterta personā un ļāva arī plašākai sabiedrībai noticēt Latvijas tehnoloģiju uzņēmumu konkurētspējai pasaulē.
Politiski soļi
Kultūras ministrijā tika izveidota jauna konsultatīva institūcija — Radošo industriju padome, kuras mērķis ir koordinēt un sekmēt valsts pārvaldes institūciju, pašvaldību, augstskolu, organizāciju, tostarp starptautisku, un privātā sektora sadarbību stratēģiskos jautājumos, kas saistīti ar radošo industriju sektora attīstību un politikas veidošanu Latvijā. Padome pagaidām tikusies tikai divas reizes, tādēļ tās darbs pirmos augļus nest varētu tikai nākamgad. 2013. gadā dibinātajai Latvijas Dizaina padomei tādi jau ir — Dizaina stratēģija un nākamgad gaidāmās Latvijas laikmetīgā dizaina izstādes «Dizaina manifestācija».
Pamazām un priekšu virzās arī Tabakas fabrikas projekts — Latvijas Kultūras akadēmija, «Valsts nekustamie īpašumi» un Kultūras ministrija šogad parakstījuši nodomu protokolu par sadarbību starpdisciplināra kultūras, izglītības un radošo industriju atbalsta centra izveidē Rīgā, Miera ielā 58a. Tas paredz izveidot Radošo industriju atbalsta centru, kura programmā iekļautos biznesa inkubators, pirmsinkubācijas prakses iespējas, daudzveidīgas kultūras un izglītības aktivitātes. Darba grupa līdz 2015. gada aprīlim izveidos Tabakas fabrikas attīstības koncepciju.
Vārdi un darbi
Kamēr nodomi visiem ir labi, rīcība ne vienmēr spēj tiem tikt līdzi. Gaidot Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē, tika runāts, ka šī būs lieliska iespēja parādīt valsts sasniegumus arī dizaina nozarē. Tomēr labās ieceres pazuda tulkojumā starp valsts pārvaldi un industriju, sākot ar neveiksmīgu konkursu par prezidentūras logotipu un beidzot ar iepirkumu par latviskajām šallēm, kas steigā austas Lietuvā no Baltkrievijā audzētiem liniem. Par mierinājumu varētu kalpot tas, ka vismaz šaļļu dizains tapis Latvijā — tā autore ir tekstilmāksliniece Kristīne Ramane.
Vienlīdz gaidīta iespēja bija arī Latvijas dalība 2015. gada Milānas «Expo». Pēc uzvaras konkursā pie paviljona izveides strādāja patiesi spējīga komanda, un šoreiz Latvijai bija piešķirta īpaši izdevīga paviljona atrašanās vieta «Expo» ciematā. Tomēr īsi pirms Ziemassvētkiem vēl netapusī celtne sašķobījās pārāk augsto būvniecības izmaksu dēļ. Sadārdzinājumam ir zināma saistība ar novēlotu iepirkuma izsludināšanu, kas, tāpat kā ziema, Latvijai vienmēr uzbrūk negaidīti.
Kamēr jebkurus citus argumentus sarunās par radošu darbu, valsts tēlu un ilgtermiņa ieguvumiem sabiedrībai pārmāks nauda, radošo domāšanu atliek novirzīt dažādu taupīšanas paņēmienu un pārliecinošāku komunikācijas veidu izgudrošanā.
Gada uzvarētāji
Par 2014. gada veiksminieci droši var uzskatīt kino industriju. Nozarē, kas vienmēr cietusi no finansējuma trūkuma, tomēr izdevies atrast iespējas veidot lieliskus darbus, un panākumus ārzemēs šogad guvušas gan pilnmetrāžas spēlfilmas, tostarp Jāņa Norda «Mammu, es tevi mīlu!», Jura Kursieša «Modris», Aika Karapetjana «M.O.Ž», gan animācijas filmas — Signes Baumanes «Akmeņi manās kabatās», Edmunda Jansona «Kora turneja» un citas. Šogad vairāki vietējie filmu festivāli un organizācijas apvienoja spēkus, lai gada nogalē Rīgā notiktu starptautisks filmu festivāls un Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšana, kas bija spēcīgs enerģijas dzēriens Latvijas filmu nozarei.
Gribētos izcelt arī mazos izdevējus, kas sevi spoži pierādījuši gan grāmatu, gan žurnālu publikācijās. Latvijā prot meistarīgi strādāt ar rakstīto vārdu, ilustrāciju un foto uz papīra, un to aizvien augstākā līmenī demonstrē tādas izdevniecības kā «Liels un mazs», «Neputns», «Mansards», teksta grupa «Orbīta», laikmetīgās mākslas centrs «kim?», žurnālu «Veto», «Popper», «Benji Knewman», «kuš!» un «Modernists» komandas.
Un ko mēs paši?
Šis gads arī vairākiem FOLD dibinātājiem bijis īpašs. Edgaram Zvirgzdiņam izdevās novadīt ielu mākslas festivālu «Blank Canvas», bet Sandijs Ruļuks ieguldīja enerģiju «The Mill» iekārtošanā. Tomu Kokinu prese nodēvēja par Rīgas velojoslu tēvu, kamēr īstais jaunais tētis Miķelis Baštiks savu aizraušanos ar mākslinieka Anša Cīruļa mantojumu transformēja produktu līnijā, projektā iesaistot virkni Latvijas dizaineru.
2015. gads sola vēl vairāk darba un jaunus izaicinājumus. Vēlu mums un visiem citiem pārdomāti plānot savu laiku, iekārtot ērtu darba vidi un strādāt no sirds!
Viedokļi